Pēdējos divos gados izmaksājamās summas lielums vairs nav saistīts ar minimālo algu - summa ir fiksēta. Par bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem tiek maksāta summa 107,50 eiro mēnesī, wager no septiņiem līdz astoņpadsmit – 129 eiro mēnesī.
Pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un ir izveidojušās jaunas ģimenes.
Ilgaža stāstīja, ka galvenais ir šos cilvēkus dabūt legālajā darba tirgū. Un viņi arī jāmotivē tajā palikt.
Tomēr pēdējos gados šādu lietu skaitam ir tendence samazināties, kas vieš nelielu cerību, ka ierobežojumi un arvien jūtamāka sabiedrības negatīvā attieksme pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem nes augļus un rezultējas atbildīgākā rīcībā pret saviem bērniem.
Viņa aizgāja, tāpēc es nemaksāju. Vai vēl ir klasisks stāsts – guy neļauj satikt bērnus, tāpēc es nemaksāju. Un mēdz būt arī otrādāk – viņš nemaksā, tāpēc es nedošu bērnus satikt. Šis emocionālais moments šajās lietās ir ļoti liels.”
Mediatore: Uzturlīdzekļu nemaksātājiem finansiālās iespējas daudziem labas, bet aizmaskētas.
"Teiktu, ka tā ir kopējā sabiedrības pozīcija. Bērni – tā alimentu nemaksātāji, alimentu nemaksātāji azartspēles, alimentu nemaksātāji kazino, alimentu nemaksātāji liegts spēlēt ir svēta lieta un par bērniem būtu jārūpējas pašiem vecākiem, abiem diviem kopā, nevis valstij un Uzturlīdzekļu fondam, kas ir labs rīks tieši šiem gadījumiem, kad piedziņa nav iespējama, lai nodrošinātu bērna primārās vajadzības."
Viens no variantiem ir samērīgi samazināt parādnieka ikmēneša atmaksas summu Uzturlīdzekļu garantiju fondam.
Tad otrā lieta, ko es varētu izcelt, ir atbildība, proti, gatavība uzņemties atbildību par situāciju, kurā šobrīd esmu, un gatavība un vēlme risināt šo situāciju. Un trešā lieta, finanšu pratība, tās lielā mērā pietrūkst ļoti daudziem cilvēkiem, kas nonāk saskarsmē gan ar fondu, gan ar tiesu izpildītājiem,” sacīja TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos.
Vairums Latvijas iedzīvotāju negatīvi vērtē alimentu nemaksātājus. To parāda sabiedriskās domas aptauja, kuru pērn veica pētījumu centrs "SKDS".
Aptuveni 42 tūkstoši cilvēku saviem bērniem nemaksā uzturlīdzekļus, tādējādi daudzu gadu garumā uzkrātais parāds valstij ir pusmiljarda eiro apmērā.
Piemēram, ja mēs zinām aptuveni, ka pusotrs tūkstotis no iesniedzējiem ir trūcīgi vai maznodrošināti, mēs diemžēl neredzam, kur ir tie iesniedzēji un par cik bērniem viņi saņem uzturlīdzekļus,” norādīja Ilgaža.
Palielināt, iespējams, apmēru tām grupām, kurām to tiešām visvairāk vajag. Proti, tiem iesniedzējiem, kas, iespējams, ir mazturīgi vai trūcīgi, tad objektīvi šiem iesniedzējiem tas lielākais apmērs tiešām ir vairāk vajadzīgs nekā varbūt pārējiem iesniedzējiem,” norādīja Ilgaža.
Šobrīd aptuveni 10% no visiem Latvijas bērniem uzturlīdzekļus saņem no valsts, jo viņu vecāki uzrāda, ka ir bez ienākumiem, mantas un reģistrētas darba vietas. Neatklāt patieso situāciju veicina arī šī brīža likumdošana.